Patrias pirmsākumi
1908-1926

Latvija divdesmitā gadu simteņa sākumā bija pakļauta cariskās Krievijas patvaldībai, kura mūsu zemē izveda ļoti asu politisku un saimniecisku apspiešanu un rusifikāciju. Latvieši gan varēja iegūt augstāko izglītību, bet nodarbošanos savā arodā, valsts darbā, izņemot ārstus un mācītājus, sevišķi augstākā kapacitātē, tie varēja rast tikai tālajā Krievijā. Lielā neapmierinātība izraisīja 1905. gada revolūciju, ko valsts vara asiņaini apspieda. Revolūcija spilgti parādīja, ka latviešu tauta nesamierinās ar to lomu, kādu tā ieņēma savā zemē un sāka prasīt līdzdalību saimnieciskā, kulturālā, un daļēji arī politiskā laukā. Studentu biedrošanās bija atļauta, bet jebkāda veida nodarbības ar politiku bija stingri noliegtas un apkarotas.

Rīgas Latviešu studentu savienības organizēšanas laikā pie Rīgas Politehniskā Institūta pastāvēja tikai divas latviešu korporācijas - Selonija un Talavija. Marksistu studentu biedrība Zemgalija bija nelegāla. Savienības dibinātājiem tās nebija pieņemamas. Korporācijas likās par konservatīvām un nepietiekami latviskām to ārējo, no vācu korporācijām pārņemto, sadzīves normu dēļ. Vēlākie vēsturiskie notikumi, 10 gadus vēlāk, gan pierādīja, ka ārējā, no citām tautām pārņemtā formā, var ietilpināt un slēpties dziļš nacionāls saturs un liels patriotisms. Pulciņš Politehniskā Institūta latviešu izcelsmes, nacionāli noskaņotu studentu atzina, ka atļautās biedrošanās tiesības ir visspēcīgākais un iedarbīgākais veids, kā cīnīties par latviešu tautas tiesībām un labklājību. Tā astoņi Institūta studenti, mazākais atļautais biedru skaits, izstrādāja Rīgas Latviešu studentu savienības statūtus. Par savienības mērķiem noteica audzināt un veidot savus locekļus latviešu saimnieciski kulturālas dzīves celšanai, kā arī palīdzēt latvietības un personības izveidošanā. Atšķirībā no korporācijām, savienības biedri nenēsāja ārējās nozīmes, nedzēra alkoholiskus dzērienus savienības dzīvoklī, nepaukoja un neduelējās.  1907. gada 28. novembrī Institūta vadība savienības statūtus apstiprināja, bet darbības uzsākšanai, pēc šiem statūtiem, bija nepieciešams savienības pilntiesīgu biedru sapulces apstiprinājums. Pirmā savienības biedru sapulce sanāca 1908. gada 13. janvārī - pēc jaunā stila 25. janvārī, kas šos, dibinātāju izstrādātos, statūtus apstiprināja un, ievēlot pirmo valdi, uzsāka Savienības darbību. Šo dienu - 1908. gada 25. janvāri Rīgas Latviešu studentu savienības dibinātāji uzskatīja un vienmēr atzīmēja par savas organizācijas dibināšanas dienu. Kā tāda tā ir arī iegājusi mūsu korporācijas vēsturē.

Katru pirmdienu notika locekļu sanāksmes un katru piektdienu bija literārie vakari, kuros jauniem biedriem mācīja turēties pie latviešu sabiedrības. Reizi gadā rīkoja koncertu - balli. Pirmā balle bija 1909. gadā, kurai koris iestudēja dziesmas. Balle notika Rīgas Latviešu biedrības namā, kur dekorācijām lietoja zaļos lauru kokus un pie zaļām skuju vītnēm klāt pievienoja oranžas papīra lentes, kāda krāsa toreiz bija iecienīta. Šīs dekorācijas toreiz atzīmēja pat vietējā prese un no turienes cēlušās oranži - zaļās krāsas Patrias karogā.

1915. gada vasarā sakarā ar Vācijas iebrukumu Kurzemē Institūtu evakuēja uz Maskavu. Tur pulciņš, kara dienestā neiesaukto savienības biedru, ierobežotā veidā turpināja savas studijas un savienības darbību. Daži Rīgā palikušie biedri iesaistās Latviešu Strēlnieku organizācijas komitejas darbā un nodod tās rīcībā savienības telpas un inventāru.

Pirmā pasaules karā daudzi vecākie Patrias locekļi piedalījās Latviešu strēlnieku pulku cīņās. Latvijas atbrīvošanas karā daudzi patrieši cīnās Kalpaka bataljonā, Studentu rotā, Cēsu skolnieku rotā un citās kaujas vienībās. Par piedalīšanos Latvijas brīvības cīņās 41 patrietis apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas medaļu un 3 patrieši ar Lāčplēša kara ordeni, pie kam viens ar ordeņa 1. šķiru.

Pēc Latvijas valsts nodibināšanas pa Krieviju izklīdinātie savienības biedri pamazām atgriežas Latvijā un aktīvi piedalās Latvijas brīvības cīņās un jaunās valsts uzbūves darbā. Savienība atjauno savu darbību pie Latvijas Universitātes, kas atļauj studentiem brīvi un neierobežoti biedroties. Latvijas atbrīvošanas karš ir beidzies un Latvijas patstāvība ir nodrošināta. Demobilizētie studenti atgriežas savā privātajā dzīvē un darbā, kā arī atjauno savas pārtrauktās studijas, vai arī sāk tās no jauna. Savienībā tāpat kā citās pastāvošajās, vai jaundibinātās studentu organizācijās, sākas liels studentu pieplūdums; 1923. gada savienības biedru skaits tuvojas simtam.

Līdz ar aktivitāti demobilizētajos studentos rodas prasība pēc stingrākām iekšējās sadzīves normām.   Daudzi savienības biedri sāk mest savus skatus uz korporācijām. Korporāciju Selonijas un Talavijas lielā patriotiskā nostāja, nododot savus locekļus Latvijas Pagaidu valdības rīcībā un veidojot pirmos Latvijas valsts bruņotos spēkus, ir izgaisinājusi agrākos kļūdaini pastāvošos aizspriedumus. Korporācijas bija atguvušas latviešu tautas cieņu un atzīšanu. Pirmais mēģinājums pārorganizēties par korporāciju notiek 1922. gadā, bet ideja nebija vēl pietiekami nobriedusi un neguva biedru vairākuma atbalstu. Sapulce bija vētraina. Seko izslēgšana un izstāšanās, aizejot uz citām korporācijām. Vairāki piedalās studentu korporācijas Tervetia dibināšanā. Starp citu, pieņem divas krāsas - oranžs un zaļš un devīzi Par draudzību, par darbu, un Tēvijas brīvi. Sakarā ar jauno likumu par biedrībām savienībai bija jāmaina nosaukums uz Studentu biedrība Patria. Ar šiem lēmumiem savienība lēnām, bet noteikti tuvojas korporāciju ideoloģijai. Arī Studentu Padomē studentu biedrība Patria atbalsta korporāciju bloku.

Korporācijas "Ziedu laiks"
1926-1940

Korporatīvā doma nebija aizmirsta, bet tā, kā saka, bija nogājusi pagrīdē. 1926. gada vasarā tās piekritēji, mazā, ļoti slēgtā pulciņā, Valfrīda Vīganta vadībā, pētīja un sagatavoja atbilstošus priekšlikumus rudens pilnsapulcei. Tā paša gada 20. septembra pilnsapulcē, korporācijas piekritēji proponēja Studentu biedrību Patria pārveidot par studentu korporāciju Patria. Priekšlikums guva negaidītu atbalstu un ar lielu balsu vairākumu to pieņēma. Tam sekoja lēmumi par krāsām, devīzēm un komāna garantēšanu pie Talavijas. Ievēlēja pirmo korporācijas prezidiju un citus korporācijas amatvīrus. Šis vēsturiskais lēmums izbeidza studentu biedrības darbību un jaunā korporācija bez likvidācijas pārņēma līdzšinējās biedrības aktīvu un pasīvu, kā arī nosaukumu. Iesniegumu Rīgas Apgabaltiesai jaunās korporācijas reģistrēšanai parakstīja 18 korporācijas locekļi, kāds pēc Preses un biedrību likuma bija minimālais nepieciešamais skaits jaunās organizācijas dibināšanai. Pēc likuma šie 18 iesnieguma parakstītāji uzskatāmi par korporācijas dibinātājiem. Korporācijas dzīvē mēs šos parakstītājus par dibinātājiem necildinām, jo parakstīšanai bija gadījuma raksturs. Pirmais, kas bija prezidijam pieejams, to parakstīja.

Par korporācijas dibinātājiem uzskatāmi tie studentu biedrības Patria biedri, kas 1926. gada 20. septembra pilnsapulcē nobalsoja pieņemt korporācijas ideoloģiju. Trūkstot autentiskam 20. septembra protokolam ar visu dalībnieku vārdiem, nebūtu taisnīgi izcelt tikai dažus mums zināmos. Pateicība un atziņa pienākas visiem: kā zināmiem, tā nezināmiem. No otras puses, nevarētu nepieminēt korporācijas idejas ierosinātāju un piepildītāju, vairākkārtējo senioru Valfrīdu Vīgantu. Godinot V. Vīganta nopelnus, konvents viņam pasniedza zeltā darinātu pulksteņa karuļa saiti. Tā saglabājusies, nonākusi Amerikā un tagad glabājas Patrias arhīvā. Uz korporāciju pārgāja biedrības vairākums, ap 80 studentu. Tikai ļoti maza daļa - kādi 10 - izstājās. Vēlāk daži no tiem atgriezās.

A!K!K! jaunie korporācijas locekļi garantēja pie Talavijas. Komāna garantēšana notika ļoti svinīgi Talavijas konventa dzīvoklī. Lielā garantu skaita dēl, tā notika divos paņēmienos. Pēc 1928. gada 20. novembra Patriā uzņemtie komānu garantēja pie savas korporācijas.

1927. gada janvārī studentu biedrības Patria filistri nolēma pievienoties jaunajai korporācijai kā tās filistru biedrība. Tikai nedaudzi nepiekrita un nodibināja studentu biedrību Kāvi. Uz korporāciju pārnākušie filistri ir snieguši korporācijai lielu morālu un materiālu atbalstu. 1939. gadā filistru biedrība korporācijas vajadzībām iegādājas nekustamo īpašumu Rīgā, Stabu ielā 32. 1919. gadā savienības biedri nodibina Latviešu Krāj-Aizdevu sabiedrību, sauktu par Kasīti. Tā darbojas cauri visām laikmetu pārvērtībām konventa paspārnē. Valde un klientūra bija patrieši. Kad okupāciju laikā vairs nebija atļauts pulcēties konventa un filistru biedrības telpās, Kasīte bija tā vieta, kur patrieši sanāca kopā.

Pēc korporācijas nodibināšanas sākās viesošanās laiks visās jau pastāvošās korporācijās, kā arī bija jāuzņem viesos citu korporāciju locekļi.

Radās liela aktivitāte, bet tā arī izraisīja daudzas raušanās un menzūras. Prezidiju Konventā korporāciju Patria uzņēma 1928. gada 20. novembrī. Atbilstoši mūsu iesniegumam 1926. gada 20. septembri noteica par korporācijas dibināšanas dienu. Tāpat apstiprināja krāsas, mainot pēc Tervetias iebilduma, oranžo krāsu uz gaiši oranžu. 1935. gadā Patria noslēdza draudzību ar 5. Cēsu kājnieku pulku, kuras pirmais komandieris bija mūsu Goda filistrs ģen. Krišjānis Berķis. Korporācijas svētkos piedalījās daudzi pulka pārstāvji un arī otrādi. Sudrabā kalts, pulka parādes rapieris greznoja mūsu vapeni.

Laikā no 1926. gada 20. septembra līdz 1940. gada 13. jūlijam korporācijā uzņemti 236 locekļi. Brīvajā pasaulē no 1948. gada 24. janvāra līdz šai dienai 200. Ieskaitot no studentu biedrības pārnākušos studentus, 516 patrieši garantējuši A!K!K! Tiem vēl jāpieskaita 43 no biedrības pārnākušie filistri. Pašreiz Patria apvieno 243 goda filistrus, filistrus, krāsnešus un zēnus.

Izdzīvošanas, saglabāšanās un cerību laiks
1940-1991

1940. gada 13. jūlijā Padomju okupācijas vara korporācijas un filistru biedrības slēdz un viņu īpašumus, inventāru, regālijas un arhīvus nacionalizē. Sekojošā vācu okupācijas vara korporācijas darbību neatjauno. Šajā laikā, patrieši, savas Kasītes aizsegā, notur divus komeršus.

Komunistu okupācija un Otrais pasaules karš smagi skar Patrias saimi. Daudzus korporācijas locekļus deportē, daudzi krīt kara laukos un liela daļa atstāj tēvu zemi. Arī Otrā pasaules kara laikā patrieši cīnās Latvijas aizstāvēšanas kaujās Austrumos. Par varonību Austrumos vairāki patrieši apbalvoti ar vācu Dzelzs un Bruņinieku krustiem.

Pirmais Patrias konvents ārpus Latvijas notiek 1948. gada 24. janvārī Valkas nometnē pie Nirnbergas, Vācijā, ievēlot korporācijas amatpersonas.  Pastiprinoties emigrācijai uz aizjūras zemēm, korporācijas vadību uzņemas Grand Rapidos un Kalamazū, Amerikā, dzīvojošie patrieši. Tie ar lielu piepūli ievirza korporācijas dzīvi daudzmaz normālās sliedēs. Tagad Patrias saime darbojas 13 internās kopās, kas atrodas Amerikā, Austrālijā, Eiropā un Kanādā.

Atjaunošanās Latvijā, Patria šodien

Pirmās idejas par Patrias atjaunošanu radās 1989. gadā, kad Latvijā vietējā presē parādījās vairāki raksti par Talavijas un citu vecāko korporāciju darbības atsākšanu. Konkrētu ievirzi šajā jautājumā ienesa fil! Egils Tannis no Kanādas 1990. gada aprīlī tiekoties Rīgā ar fil! Rūdolfu Druvieti un fil! Andreju Grīnbergu. Toreiz kā pirmais uzdevums tika izvirzīta pārējo Latvijā dzīvojošo Patrias filistru apzināšana. Šis uzdevums bija stipri sarežģīts, jo pēckara gados patriešiem nekādas organizētas sanāksmes nenotika un vienīgā vieta, kur saredzējāmies, bija kapsētā aizgājušo draugu bēres. Un arī tas saistījās ar zināmu risku, jo nevarējām jau zināt -varbūt kādu no mums izseko. Sakarā ar to, arī satiekoties uz ielas, ne vienmēr apstājāmies parunāties. Tā visa rezultātā līdz šim ir apzināti tikai 9 filistri. Par vairāk nekā 60 bijušajiem Patrias locekļiem mums nav ziņu.

Pirmā oficiālā sanāksme sakarā ar Patrias atjaunošanas problēmām notika 1990. gada 6. jūlijā pie vecākā Patrias filistra Nikolaja Jansona. Tajā piedalījās četri Rīgas un septiņi brīvās pasaules filistri. Tika nolemts, ka visdrīzākā laikā Latvijā oficiāli jāatjauno Patrias darbība un jāorganizē jaunu locekļu uzņemšana. Atjaunošanas pasākumu veikšanai sanāksmē vienbalsīgi nozīmē filistrus Andreju Grīnbergu un Rūdolfu Druvieti. Un tad arī mēs sākām - praktiski no nekā! Mums pa visiem bija saglabājušies divi krāsu deķeļi un trīs lentas. Rīgas pilsētas Vēstures un kuģniecības muzejā bija eksponēts Patrias karogs, prezidija šarfa un pieci fotouzņēmumi no mūsu korporāciju dzīves, bet tos mēs atpakaļ dabūt nevaram. Sudraba kausi un parādes rapieri, ko pēdējais Patrias seniors Antonijs Tauriņš savā laikā nodevis LU Saimniecības Padomei, diemžēl ir vienkārši izvazāti, jo attiecīgajā grāmatvedības bilancē nekad nav skaitījušies. Mūsu konventa dzīvoklī Stabu ielā saimniekoja kāda padomju organizācija, bet pretendēt uz dzīvokļa atgūšanu varēja tikai tad, kad būs atjaunota sava filistru biedrība, jo tas ticis nacionalizēts kā Patrias filistru biedrības īpašums.
 
Pats pirmais pasākums atjaunošanas procesā bija oficiāla Patrias reģistrācija, bet šim nolūkam bija vajadzīgi attiecīgi statūti un darbības programma.   Kā noskaidrojās - nevienam no mums tādu nebija un tādus (reģistrētus 1927.g.) neizdevās atrast arī Valsts arhīvā. Tā visa rezultātā bijām spiesti sastādīt statūtus un darbības programmu no jauna, par pamatu ņemot attiecīgus Talavija's dokumentus (ar fil! H.Meierovica, Tal! atbalstu). 1990.g. 18.septembra sanāksmē apstiprinām un pieņemam tos un ievēlam jauno Patrias prezidiju sekojošā sastāvā: seniors Dr.rer.nat. Andrejs Grīnbergs, viceseniors ing. Nikolajs Jansons, sekretārs Dr.rer.techn. Rūdolfs Druvietis, oldermanis ing. Jānis Kazāks. 1990.g. 3.decembrī LU rektors mūsu iesniegtos dokumentus apstiprina un reģistrē korporāciju Patria kā Latvijas Universitātes studentu organizāciju. 1991.g. 6.janvāri korporāciju Patria kā 19. korporāciju uzņem Prezidiju Konventā.

Kopš tā brīža sākušies un vēl aktīvi turpinās sabiedriskie darbi, lai pilnībā atjaunotu interno dzīvi. Neskatoties uz pārejas posmu visā valstī kopumā, Patrias locekļi ir spējuši ziedot savus līdzekļus un enerģiju korporācijas atjaunošanai. Lielu ieguldījumu devuši jaunie Patrias locekļi, kas iestājās korporācijā neilgi pēc tās atjaunošanas un ar savu entuziasmu palīdzēja sakārtot visas lietas, daudzas pat no paša sākuma.

1996. gada septembrī korporācija Patria Latvijā nosvin savu nozīmīgo 70. gadu jubileju. Savā 70-gadē Patrias rindas atkal ir atjaunojušās un zem gaiši oranži - zaļi - zeltītā karoga soļo ne tikai šīs organizācijas radītāji, bet arī tie jaunie, enerģijas pilnie studenti, kuri Patrias vārdu nesīs nākotnē.

Darbi negaida, tādēļ Patrias dzīve, enerģijas un pasākumu pilna, turpinās. Draugu aicināti, šajos gados iestājušies daudzi studenti, pārstāvot visdažādākās specialitātes - mediķi, juristi, ekonomisti un inženieri. Pateicoties izdomai, spēkiem un iedvesmai, jaunie biedri ir pilnībā pārņēmuši koporācijas aktīvo dzīvi, padarot gan mazos, gan veicot lielos darbus. Pēdējo gadu laikā ir iespēts atjaunot un iekārtot korporācijas dzīvokļa telpas, starp kurām vietu arī ir atradusi bibliotēka. Negaida arī sabiedriskā dzīve, tādēļ patrieši ir steiguši piedalīties, gan korporāciju kopīgos pasākumos , gan arī paši raduši spēkus noorganizēt dažādus pasākumus. 2000. gadā patriešu skaits Latvijā ir 68 un lielākā daļa ir jaunāka gada gājuma biedri.

Lai cik enerģijas un apņēmības pilni šeit Rīgā mēs nebūtu, korporāciju, tāda kāda tā ir šodien, mēs nebūtu varējuši atjaunot bez patriešu palīdzības ārpus Latvijas. Tādēļ mēs esam ļoti pateicīgi visiem patriešiem, kas visvisādi ir atbalstījuši mūsu kopīgos centienus.